Tradicionāli,… bet ne tik ļoti.

Izskatās, ka ņemšanās ap LELB sinodes lēmumu, neordinēt sievietes mācītāju godā, ir rimušas, tomēr uzpeld aptauja, kurā tiek uzklausīti cilvēku viedokļi. Pēdējā, ko dzirdēju, vēstīja, ka 18%, ekonomiski aktīvo ļaužu, sinodes lēmumu atbalsta, bet 54% to ne. Jāsaka, ka man, kā cilvēkam neticīgam, nebūtu jābāž savs deguns svēto tēvu lietās, tomēr kā cilvēkam, kas jebkuram aizliegumam vēlas saklausīt argumentētu skaidrojumu, to darīšu. Tātad- kāpēc sievietes nevar(nedrīkst) tik ordinētas un kalpot Dievam, baznīcai un ticīgajiem tāpat kā to drīkst darīt vīrieši?

Jāsaka, ka jēdzīgu izskaidrojumu šim krāniņu triumfam neesmu ne dzirdējis, ne lasījis. Toties acīs un ausīs iekrita kāda mācītāja mocīšanās ar mēģinājumu paskaidrot šo lietu. Ir pierasts, ka svētie tēvi, lielākoties, ir visai izglītoti un labi oratori, bet tas ko varēja dzirdēt no minētā melnsvārča( vārdu neatceros) bija pilnīgi bezjēdzīga buldurēšana un tukšu salmu kulšana. Labi, pieņemu, ka man, ķecerim, tas arī nebūtu jāsaprot un nevienam man nekas nav jāpaskaidro, bet tad nelien kameru priekšā un netēlo spico runas vīru. Šo interviju redzēju vēl pirms lēmuma pieņemšanas. Jau pēc sieviešu pasūtīšanas pie velna, nu varbūt, ka uz kādu citu vietu, ar tikpat putrainu runu kameras priekšā stājās pats LELB arhibīskaps Vanags. Arī šajā reizē, lai arī viņš centās, nekāds jēdzīgais skaidrojums nesanāca. Tā pati ņemšanās par un ap, bet, kas konkrēti ir tik slikts sieviešu ordinācijā, tā arī netika pateikts. Toties, rādot nožēlas un pazemības pilnu vaigu, Vanaga kungs paziņoja, ka, pēc lēmuma pieņemšanas, pie viņa ir pienākušas vairākas sievietes un, asarām acīs, pateikušās par sinodes viedo lēmumu. Neesmu melu detektors, bet man šķita, ka svētais vīrs, varbūt nedaudz, izpušķoja savu stāstu, bet par to viņam būs jāatbild sava lielā šefa priekšā. Pat, ja tādas sievietes bija, tad nevaru nepiezīmēt, ka pat pašiem lielākajiem slepkavām un maniakiem atrodas fani un akli sekotāji, kas ir gatavi uz jebko, lai tik izdabātu saviem elkiem. Tāpēc neviens nevar un nevarēs pateikt precīzu skaitu to sieviešu, kas, pēc lēmuma pieņemšanas, nepienāca pie šī paša baznīcas virsvalža, un sieviešu ordinācijas kvēlākā noliedzēja, un neiespļāva viņam bārdā.

Jā, nevar noliegt, vienu varēju saprast- iemesls sieviešu neordinēšanai esot mēģinājums tuvoties „tradicionālajai” baznīcai. Tomēr, ko nozīmē „tradicionālā”, tā arī netika pateikts, kas nozīmē, ka man tas jāizdomā pašam.

Pārkrāmējot savus zināšanu(nezināšanu) krājumus, šajā lietā, nāku pie secinājuma, ka pietiekami tradicionāli varētu būt katoļi ar visām no tā izrietošajām sekām. Skatāmies tālāk- cik man zināms, tad katoļu mācītāji un citi augsti kristīgā Dieva kalpi dzīvo celibātā, tas ir nedara ar (pie)sievietēm to, ko dara parasti ļaudis un… Ei! Arī luterāņu mācītāji! Varbūt, lai varētu vēl vairāk pietuvoties tradicionālajai baznīcai, Vanaga kungam vajadzētu iesniegt šķiršanos, noformēt bērnus ar citiem uzvārdiem un, negaidot gaili nodziedam trešo reizi, atteiktie no tiem? Kā nekā tas nozīmētu vēl ciešāku pietuvošanos tradicionālajai baznīcai. Tāpat būtu jāaizliedz teoloģijas studentiem plānot ģimeni, tai skaitā bērnus, tuvākajā un ļoti tālākajā nākotnē, labāk vispār nedomāt par to. Un, ja nu nāk prātā tik ķecerīgas domas, tad to anķinu, (miera stāvoklī) kas ir vīriešu rīcībā, notīt ar dzeloņdrāti un nesankcionētas, un, dies pasarg, sankcionētas sacelšanās gadījumā, drāte darītu savu sāpīgo, bet tik ļoti svētīgo darbu.

Man gan šķiet, ka tik tradicionāls luterāņu virsgans negribētu kļūt, jo tad būtu jāatsakās no daudzām, trakoti jaukām, lietām, ko nodrošināja aiziešana (atdalīšanās) no katoļu, pieņemu, „tradicionālās” baznīcas. Divkosība? Iespējams. Kā savādāk izskaidrot to, ka luterāņu priekšstāvji ir gatavi ziedot, uz tradicionālās baznīcas altāra, tikai to, kas viņiem neliegs nelielos, bet tik bezgala jaukos pasaulīgos prieciņus?

Ja runājam par kaut ko tradicionālu, tad man prātā nāk tādi vārdi kā: Dieviņš, Pērkons, Laima, Māra, Jumis un citi tik jauki un tuvi tēli. Varbūt daudz tradicionālāk būtu atgriezties pie tām dievībām, kas rūpējas, palīdz un uzklausa ļaudis, neprasot pretī nedz meslus, nedz nodevas, bet samierinās ar to, ko tobrīd lūdzējs var atļauties. Un, kad pienāks laiks, daudz patīkamāk ir doties uz veļu valstību, kur veļu māte negribēs bāzt tevi darvas katlā, bet dos mieru un rūpi par aizgājušo dvēseli, un veļu laikā atlaidīs pasērst savu mīļo lokā.

Priecīgus Saulgriežus visiem!

Jūsu viedoklis

Komentāri ir slēgti.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.